Šie apsvērumi ir spēkā arī gadījumā, ja muitas nodokļu iekasēšanas nepamatotais raksturs izriet no tā, ka valsts muitas iestāde ir pieļāvusi kļūdu attiecībā uz iespēju pieprasīt muitas nodokļus par ievešanu no konkrētas trešās valsts vai uz šo valsti. Apelācijas tiesvedībā atbilstoši Senāta sniegtajai interpretācijai par nodokļu maksātāja sadarbības pienākumu pierādījumu iegūšanā un paskaidrojumu sniegšanā pieteicējam bija jānodrošina informācija, kas liecinātu, ka noteiktas summas, kas tika iemaksātas spēļu kontā, netika izmantotas likmju izdarīšanai. Gada nogalē, Senāts norādīja, ka pareizai nodokļa aprēķināšanai jānoskaidro, vai coinstrike.lv/ kredītiestādes kontā no spēles konta saņemtie naudas līdzekļi tika izmantoti spēlē (interaktīvajā kazino), citiem vārdiem – vai bankas kontā ir saņemta tikpat liela summa, kāda ir izmaksāta uz spēles kontu (spriedums, pieejams šeit). Rokraksta ekspertīzi tiesa nenozīmēja, jo nebija skaidrs, kurus parakstus pārbaudīt, turklāt dokumentu oriģināli netika iesniegti. Gan VID, gan nodokļu maksātāji turpmāk varēs paļauties, uz Senāta definēto brīdi, kas tiks uzskatīts par noteicošo atkārtotā nodokļu pārkāpuma kvalifikācijai. Trīs gadu termiņš, pēc kura no jauna izdarīts pārkāpums vairs nevar tikt kvalificēts kā atkārtots, jārēķina tieši no iepriekšējā pārkāpuma izdarīšanas, nevis no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmuma stāšanās spēkā.
Panta trešās daļas 20.4 punkts noteic, ka pie pārējiem fiziskās personas ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā nodoklis, tiek pieskaitīti izložu un azartspēļu laimesti, ja šā likuma 9. Decembrī pieņēma likumu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, ar kuru Likuma 9. Jūlija noteikumos Nr. 233 “Kārtība, kādā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekami fizisko personu ienākumi no izlozēm un azartspēlēm” (spēkā līdz 2011. gada 31. decembrim) (turpmāk – Nodokļa noteikumi).
No aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli atbrīvo 2008., 2009., 2010., 2011., 2012., 2013., 2014., 2015., 2016., 2017., 2018., 2019. Līdz šā likuma 39.pantā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 1.septembrim ir spēkā Ministru kabineta 2000.gada 18.oktobra noteikumi Nr.357 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu. Un 2006.taksācijas gadā gūts no augoša meža pārdošanas vai no kokmateriālu pārdošanas, netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Līdz šajos noteikumos izdarīto attiecīgo grozījumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2001.gada 1.jūlijam, Ministru kabineta 2000.gada 18.oktobra noteikumi nr.357 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi” ir piemērojami tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no izložu un azartspēļu laimestiem
Ministru kabineta 2015.gada 22.decembra noteikumu Nr.775 “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” 206.punktā noteikts, ka krājumus sākotnēji novērtē atbilstoši iegādes izmaksām vai ražošanas pašizmaksai (turpmāk – arī krājumu sākotnējā vērtība). Ņemot vērā minēto, 2018.gadā īstenojot iesniegumā aprakstīto komercdarbību ar virtuālo valūtu (kriptovalūtu), ienākumi no virtuālās valūtas (kriptovalūtas) atsavināšanas neveidos Iesniedzēja ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo bāzi. Ņemot vērā to, ka Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (spēkā ar 2018.gada 1.janvāri) ir noteikts konceptuāli jauns uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas režīms, kas paredz, ka uzņēmumu ienākuma nodoklis būs jāmaksā neatkarīgi no gada laikā gūto ienākumu apmēra, nodokļa maksātājam ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamā bāze veidosies, ievērojot Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (stājas spēkā 2018.gada 1.janvārī) 4.panta otrajā daļā noteikto. Punktā minētajiem nodokļa maksātājiem ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamā bāze veidojas, summējot taksācijas periodā Latvijā un ārvalstīs aprēķinātos objektus, kas minēti šā panta otrajā daļā. Ņemot vērā minēto, 2017.gadā īstenojot iesniegumā aprakstīto komercdarbību ar virtuālo valūtu (kriptovalūtu), ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamais ienākums būs visi Iesniedzēja gada laikā gūtie ienākumi – gan ienākumi no virtuālās valūtas (kriptovalūtas) atsavināšanas, gan arī citi ienākumi, ja tādi tiks gūti un uzņēmumu ienākuma nodoklis ir 15 procenti no apliekamā ienākuma.
Lai piemērotu iegādes izdevumus un pārrēķinātu nodokli, piemērojot nodokļa 20 % likmi, fiziskā persona – Latvijas nerezidents – ieturēto nodokli norāda pārskata perioda deklarācijā par ienākumu no kapitāla pieauguma un gada kapitāla pieauguma ienākuma precizēšanas deklarācijā, kuru iesniedz, sākot ar pēctaksācijas gada 1.martu. Kriptovalūtas pārdošanas rezultātā nav gūts ienākums – kriptovalūta pārdota ar 100 euro (1500 – 1600) zaudējumiem, ar nodokli apliekamais ienākums neveidojas. Ienākumu no kapitāla, kura nominālvērtība izteikta ārvalstu valūtā, novērtē euro saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu tās dienas sākumā, kad ienākums no kapitāla aprēķināts.
Ja taksācijas gada laikā no spēlētāja gūtajiem laimestiem laimesta izmaksāšanas (izsniegšanas) vietā ir ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, ieturētā summa tiek ņemta vērā, aprēķinot no kopējās laimestu summas maksājamā nodokļa lielumu. Ieturētais iedzīvotāju ienākuma nodoklis ieskaitāms budžetā līdz nākamā mēneša piektajam datumam. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli ir apliekami fizisko personu ienākumi, kurus tās guvušas izložu un azartspēļu laimestu veidā.
Kā saņemt laimestu, ja spēlēts tirdzniecības vietā?
Tādējādi, ja Iesniedzējs 2018.gadā veiks maksājumu nerezidentam par virtuālās valūtas (kriptovalūtas) iegādi, nerezidenta gūtais ienākums neveidos ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamu objektu Latvijā un ienākuma izmaksas brīdī uzņēmumu ienākuma nodoklis nav jāietur. Ministru kabineta 2017.gada 7.novembra noteikumu Nr.655 “Noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām” (spēkā ar 2018.gada 1.janvāri) (turpmāk – Ministru kabineta 2017.gada 7.novembra noteikumi Nr.655) 1.punktā ir noteiktas zemu nodokļu vai beznodokļu valstis un teritorijas. Tādējādi, ja Iesniedzējs 2017.gadā veic maksājumu nerezidentam par virtuālās valūtas (kriptovalūtas) iegādi, nerezidenta gūtais ienākums neveido ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamu objektu Latvijā un ienākuma izmaksas brīdī uzņēmumu ienākuma nodoklis nav jāietur.
Vai azartspēļu laimesta nodoklis Latvijā varētu tikt atcelts?
Kārtība, kādā aprēķina un ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli no izlozēm un azartspēlēm, tika noteikta Ministru kabineta 1997. Decembrim, gada apliekamajā ienākumā netika ietverti un ar nodokli netika aplikti izložu un azartspēļu laimesti, kuri nepārsniedza izdevumus, kas saistīti ar to iegūšanu, – Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Maijā pieņēma likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (turpmāk – Likums), kas stājās spēkā 1994. “Par likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8. panta trešās daļas 20.4 punkta un 9. panta pirmās daļas 5. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem”. Taču, ja jūsu kopējais laimests (vienā reizē vai gadā) pārsniedz šo summu, pārsniegums tiek aplikts ar Latvijas iedzīvotāju ienākuma nodokli. Latvijā azartspēļu laimesti tiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kas nozīmē, ka, iegūstot laimestu, daļa no balvas jādeklarē un jāapliek ar nodokli.
Tā ir pirmā un vērtīgākā kriptovalūta, ko bieži dēvē par “digitālo zeltu”. Pievienotās vērtības nodokļa regulējošie normatīvie akti nenosaka, ka darījumi ar kriptovalūtu būtu veicami izmantojot tikai bezskaidras naudas norēķinus. Vai, veicot kriptovalūtas pirkšanas – pārdošanas darījumus, norēķinus var veikt skaidrā naudā, izmantojot kases aparātu? Tādējādi ir jāņem vērā Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) judikatūra.
- Asociācija norāda, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis no izložu un azartspēļu laimestiem būtu atceļams pavisam.
- Tādā veidā tiek īstenota arī apstrīdēto normu regulatīvā un preventīvā funkcija – atturēt personas no regulāras izložu un azartspēļu spēlēšanas ar lielu dalības maksu, potenciāli novēršot atkarības rašanās vai pastiprināšanās riskus.
- Līdz nākamā gada 15.janvārim fiziskā persona VID iesniedz deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma.
- Veidlapa, ko izmanto, lai ziņotu par uzņēmuma īpašuma, tostarp kriptovalūtas, pārdošanu vai citu atsavināšanu.
- Iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarēšanas un aprēķināšanas kārtība paredz, ka ienākums no virtuālās valūtas tiek uzskatīts kā ienākums no kapitāla, un šis ienākums ir jādeklarē un jāapliek ar nodokli.
Proti, nosakot pienākumu maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no izložu un azartspēļu laimestiem, likumdevējs neesot ievērojis objektīvā neto principu, kas izrietot no taisnīguma un tiesiskās vienlīdzības principa nodokļu jomā. Savukārt Biedrības arguments par to, ka apstrīdētās normas esot pretrunā ar Likuma mērķi, pēc būtības ir saistīts ar iebildumu, ka, nosakot iedzīvotāju ienākuma nodokli no izložu un azartspēļu laimestiem, neesot ievērots objektīvā neto princips. Jūlija sēdē tika uzklausīti Asociācijas pārstāvji un apspriesta kārtība, kādā izložu un azartspēļu laimesti apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tomēr, ja likumdevējs ir paredzējis, ka no tiem maksājams iedzīvotāju ienākuma nodoklis, tad par laimestu būtu uzskatāma summa, no kuras atskaitīti ar dalību izlozēs un azartspēlēs saistītie izdevumi. Ja iedzīvotāju ienākuma nodoklis no izlozēm un azartspēlēm netiktu atcelts pavisam, Asociācija esot atbalstījusi nodokļa maksāšanu no gūto laimestu un ar dalību azartspēlēs saistīto izdevumu starpības. Ja iedzīvotāju ienākuma nodoklis būtu jāmaksā no gūtā laimesta un ar dalību azartspēlē saistīto izdevumu starpības, tad izdevumu summu pārbaudīšana būtu ļoti laikietilpīga.
Iepriekšējā rakstā mēs informējām lasītājus par jauno kārtību kriptoaktīvu darījumu uzraudzībai, tostarp automātisko informācijas apmaiņu. Tas nozīmē vienu – turpmāk prasības būs stingrākas, un tas nākšot par labu tiem iedzīvotājiem, kas vēlas ieguldīt vai izmantot šos pakalpojumus. Fizisko personu gūtais ienākums no darījuma ar kriptovalūtu ir specifisks ienākuma veids, kas likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” izpratnē varētu tikt pielīdzināts ienākumam no kapitāla pieauguma, kam piemērojama iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 20% apmērā.
